Search results for "Ikdienas dzīve"
showing 10 items of 12 documents
Rīgas bezpajumtnieku apmetņu materiālā ekoloģija
2015
Maģistra darbs aplūko veidus, kā Rīgas bezpajumtnieki pilsētas vidē veido savu personisko telpu apmetņu formā. Pētījumā lietotas etnogrāfiskās metodes, kā līdzdalīgais novērojums, līdzdošanās un padziļinātās intervijas, lai pievērstos dažādām apmetņu materiālo apstākļu dimensijām bezpajumtnieku ikdienas dzīvē. Pētījuma centrālais arguments atklāj, ka apmetnes veido paplašinātu ķermenisko telpu, kas ne tik daudz raksturo personu, bet plašākus sabiedrības sociāli ekoloģiskos procesus. Apmetnes rada to apdzīvošana caur savu un sevis izmantoto materiālu klātbūtni. Apmetnes veido materiālu un ķermeņu plūsmas mezglu punktus, kuriem ir laika, telpas, kustības, iemiesotības, afektīvā un legālā dime…
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2017, Nr. 2 (103)
2017
Valsts kultūrkapitāla fonds
Hronisku muguras sāpju ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti
2015
Bakalaura darba tēma – „ Hronisku muguras sāpju ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti”. Tēmas aktualitāti nosaka, ka visbūtiskāk cilvēka dzīves kvalitāti ietekmē tieši hroniskas muguras sāpes, jo tās ierobežo darba spējas, vēlmi priecāties, rūpēties par sevi, kā arī nereti cilvēki noslēdzas un kļūst pat depresīvi. Liela daļa cilvēku, kuri slimo ar hroniskām muguras sāpēm izvēlas vai ir spiesti aiziet no darba, tādējādi radot gan sev, gan visai aprūpes sistēmai papildus finansiālas grūtības. Darba mērķis ir noskaidrot hronisku muguras sāpju ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti. Pētniecības uzdevumi ir: 1.V. Hendersones pamatvajadzību teorijas skatījums uz dzīves kvalitāti. 2.Analizēt zinātnisko…
Tūjas ķieģeļu fabrika sociālajā atmiņā: Tūjas iedzīvotāju atmiņstāstu un preses publikāciju analīze
2017
Bakalaura darba tēma ir Fabrika sociālajā atmiņā: Tūjas iedzīvotāju atmiņstāstu un preses publikāciju analīze. Tūjas ķieģeļu fabrikas darbinieku un tā laika līdzgaitnieku atmiņas veido viņu kopīgo sociālo atmiņu. Grupas locekļi papildina viens otra sacīto, tādējādi veidojot daudzpusīgāku kopīgo sociālo atmiņu. Darba mērķis ir izpētīt, kāda ir Tūjas iedzīvotāju sociālā atmiņa, atminoties fabriku, laiku, kad tā darbojās, dzīvi pēckara laikā. Kā arī izpētīt pieejamās preses publikācijas par Tūjas ķieģeļu fabriku un rūpniecību Padomju laikā. Darba teorētiskajā daļā detalizēti un daudzpusīgi raksturota "sociālās atmiņas", "ikdienas dzīves" un "traumas" koncepti. Pētījumā noskaidrots, kas veidoja…
Socioloģija
2006
Dažādu vēsturisko laikmetu Latvijas publicistiskā diskursa antropocentriskā komponente: kognitīvi pragmatiskais aspekts.
2015
Darbs ir veltīts dažādu vēsturisko laikmetu Latvijas publicistikas antropocentriskās sastāvdaļas izpētei kognitīvi-pragmatiskā aspektā. Mērķis – atklāt antropocentriskos konceptus, kas veido ikdienas dzīves jēdzienu, un veikt to konceptasfēras valodas analīzi.
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2011, Nr. 3 (80)
2011
Valsts kultūrkapitāla fonds; Valsts pētījuma programma "Nacionālā identitāte: valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība"
Kurzemes muižniecības ikdienas dzīves problēmu raksturojums 1795.-1905.gadā
2022
Bakalaura darba tēma „Kurzemes muižniecības ikdienas dzīves problēmu raksturojums 1795.-1905.gadā”. Darba mērķis ir izpētīt Kurzemes guberņas muižniecības raksturojošās lietas un identificēt tipiska muižnieka tēlu, balstoties uz pieejamajiem avotiem un literatūru. Pētījuma reuzltātā noskaidorts, ka tipisku Kurzemes muižnieku un viņa ikdienas dzīvi no parējiem sabiedrības pārstāvjiem atšķīra iespēja apgūt augstāko izglītību bez jebkādiem ierobežojumiem, piederošo īpašumu daudzums, nepieciešamība tos pārvaldīt, nepieciešamība apmeklēt landtāgu un biežā nepieciešamība pārvietoties no vienas muižas zemes uz otru, kā arī nepieciešamība piedalīties citu muižnieku rīkotās svinībās, uz kurām viņš t…
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2010, Nr. 2 (75)
2010
Valsts kultūrkapitāla fonds; Valsts pētījumu programma "Nacionālā identitāte: valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība"
Izvairīšanās no informācijas ikdienas dzīves aktivitāšu kontekstā
2018
Bakalaura darbā „Izvairīšanās no informācijas ikdienas dzīves aktivitāšu kontekstā” pētīts, kādi ir izvairīšanās no informācijas temati un iemesli Latvijas iedzīvotāju vidū. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai izvairīšanos no informācijas ietekmē izglītības līmenis, vecums un nodarbošanās ikdienā. Pētījuma metodoloģijas daļā tika noskaidrots, ka šāda tipa pētījumam vispiemērotākā un plašāk izmantotā ir dienasgrāmatas metode, līdz ar to, tā izmantota pētījuma empīriskajā daļā. Par papildus metodi izraudzīta intervēšana. Pētījuma rezultātā, izpētot iegūtos datus, noskaidrots, no kādiem tematiem, cik bieži un kāpēc izvairās cilvēki ar dažādu ikdienas nodarbošanos, vecumu un izglītības līmeni.…